Virsmas apstrāde — metodes zobu keramikas materiālu stiprības un stingrības uzlabošanai

Keramikas restaurāciju trauslo lūzumu bieži izraisa virsmas mikroplaisu veidošanās un izplatīšanās. Tāpēc restaurāciju virsmas apstrāde var pārvarēt sagatavošanas laikā radušās virsmas mikroplaisas. Virsmas apstrāde ietver pulēšanu, iestiklošanu, ķīmisko pastiprināšanu un termisko pastiprināšanu. Ir divas stiklojuma metodes: glazēta porcelāna stiklojums un pašstiklojums. Porcelāna glazēšana ir saķepināta porcelāna uzklāšana uz pareizi slīpētas porcelāna restaurācijas virsmas, veidojot viendabīgu plānu stikla kārtu. Pašstiklošanās ir keramikas restaurāciju ievietošanas process porcelāna krāsnī, kur temperatūra paaugstinās virs stiklojuma temperatūras, veidojot uz keramikas virsmas stiklveida plūsmas slāni, lai novērstu virsmas mikroplaisas. Turklāt lāzerapstrādi var izmantot arī keramikas virsmu stiprības uzlabošanai. Pēc apstrādes ar 308rm XeCl lāzeru uz zobu keramikas virsmas raupjums tika ievērojami samazināts, un virsmas raupjums bija mazāks, apstarojot ar jaudu 6,28J/cm2, salīdzinot ar jaudu 1,57J/cm2 un 3,14J/cm2. porcelāna materiāls uz to pašu laiku. Tomēr, tā kā uz tās virsmas ir dažas mikroplaisas un burbuļi, ar XeCl lāzeru apstrādātajai zobu keramikai joprojām ir nepieciešama turpmāka apstrāde. Pētot virsmas apstrādes un termiskās apstrādes ietekmi uz zobu keramikas izturību, viņi atklāja, ka spiedes sprieguma slānis, ko izraisīja fāzes transformācija, izraisīja lielāku izturību termiski apstrādātiem pulētiem un smilšu strūklu paraugiem. Turklāt paraugiem, kuru slīpēšanas virziens ir paralēls parauga lieces asij, ir lielāka izturība nekā paraugiem, kuru slīpēšanas virziens ir perpendikulārs parauga lieces asij.